JākubmīstsSs 4 Vunsqo | D FmegW0
| Jākubmīsts | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| — Republikys mīsts — | ||||||
 Vacmīsta laukums | ||||||
|
||||||
  Jākubmīsts | ||||||
| Koordinatys: 56°29′58″N 25°52′42″E / Koordinatys: 56°29′58″N 25°52′42″E / | ||||||
| Pluots | 23 km² | |||||
| Dzeivuotuoju sk. (945,7) | 24 146 [1] | |||||
| Bīzeiba | 1130 dz./km² | |||||
| Cytys pasaukys | latvīšu: Jēkabpils vuocīšu: Jakobstadt | |||||
| Mīsta tīseibys | nu 1670 goda | |||||
| Posta iņdeksi | LV-52(01-02) | |||||
| Teiklavīta | www.jekabpils.lv | |||||
Jākubmīsts (latvīšu: Jēkabpils) — mīsts Latgolā i Sielejā pi Daugovys. Pats lelais mīsts Sielejā, trešais pa lelumam mīsts Latgolā. Niulejā teritorejā Jākubmīsts zynoms nu 1962 gods, kod saškeire Krystapiļs mīstu Latgolā ar Jākubmīstu Sielejā. Jākubmīsta nūvoda i Krystapiļs nūvoda administrativais centrys.
Puslopu ruodeklis
- 1 Cytys pasaukys
- 2 Viesture
- 3 Partnermīsti
- 4 Zeimeigi ļauds
- 5 Galereja
Cytys pasaukys[pataiseit | labot pirmkodu]
Oficialuo pasauka latvīšu volūdā – Jēkabpils
Pasauka cytuos volūduos:
- latgalīšu — Jākubmīsts
- lītaunīku — Jėkabpilis
- krīvu — Екабпилс
- puoļu — Jakubowo
- vuocīšu — Jakobstadt
Viesture[pataiseit | labot pirmkodu]
Da 1962 gods niulejuo Jākubmīsta teritorejā beja 2 atseviški mīsti — Jākubmīsts Daugovys kairajā molā i Krystapiļs Daugovys lobajā molā. Viesturē seņuok zynoma Krystapiļs, a mīsta tīseibu pyrmuo dabuoja Jākubmīsta daļa.
Krystapiļs viesturis olūtūs pyrmū reizi pīmynāta 1237 godā, kod Reigys veiskups Meikuls no Magdeburga itamā vītā pastateja myura pili (vuocyskai Kreuzburg). Pakuopiniskai ap jū atsaroda cyta pīstateiba. Kai mīsteņš Krystapiļs īraksteita 1511 gods arciveiskupa lenu gruomotā, a mīsta tīseibys Krystapilei daškiertys 1920 godā.
Jākubmīsts suoce taisetīs 17 godusymtā kai sīlejnīku apdzeive Daugovys kairajā molā pi Solys krūga. Ar Kūrzemis kunigaiša Jākuba aktu 1670 gadā jai daškiertys mīsta pilsētas tiesības i pasauka Jakobstadt (Jākubmīsts vuocyskai).
Dzeiveiguokys saitys iz vyds Krystapiļs i Jākubmīsta puordrūsynuoja 1764 godā pastateitais puorvozs par Daugovu. Obadivejis mīsteni daudzi cīte vaidūs i guņsgrākūs, tok mīstu atsajaunynuošonu ir raisteibu vadynuoja īdeveigī tierdzeibys celi pa Daugovu i 1861 godā atdareituo Reigys – Orlys dzeļžaceļa lineja. XIX godusymtā ite īsataiseja nazcik industrejis pasajāmumu. vapnineicys, ceglineicys, vylnys kuorstuve, patmalis i net 4 muzykys instrumentu fabriki.
Par zeimeigu adminstrativū centri Jākubmīsts tyka 1919 godā, kod nu Jaunjalgovys iz itīni beja puorcalti apleiciņa vaļdeišonys īstoti. Iz vyds obadiveju Pasauļa karu Jākubmīstā raistejuos puortykys i stateibmaterialu industreja. 1932 godā Krystapilī suoce dareit cukra fabriks, a 1936 godā par Daugavu pastateja tyltu. Juo myužs beja nagars - 1941 gods junī juo vīnu puosmu saspruodzynuoja sovetu armeja, a 1944 gods augustā jū da golam sagrauduoja vuocīšu armeja. Jaunū tyltu iz vyds Krystapiļs i Jākubmīsta atdareja 1962 godā.
Partnermīsti[pataiseit | labot pirmkodu]
 Červonka, Puoleja
|
 Mele, Vuoceja
|
Sokolovu Podlaski, Puoleja
|
 Mārdu, Igauneja
|
 Lida, Boltkrīveja
|
Zeimeigi ļauds[pataiseit | labot pirmkodu]
Jākubmīstā dzymuši:
- Oto Skulme — tapātuojs, pedagogs
- Andrejs Puormaļs - keramiks, pedagogs
Krystapilī dzymuši:
- Kārlis Skaubītis - kara gaisskriejiejs, latvīšu aviacejis aizsuociejs
- Juoņs Lejeņš - tapātuojs, akters, rakstinīks
- Anna Žebeka - Operys dzīduotuoja, pedagoge
Dzymuši cytur, Jākubmīstā i Krystapilī vuicejušīs, dzeivuojuši, darejuši:
- Areja Eļksne — latvīšu ailineica
- Velta Tuoma - latvīšu ailineica
- Juoņs Akuraters — rakstinīks, ailinīks, dramaturgs
Galereja[pataiseit | labot pirmkodu]
Jākubmīsta dūme
Jākubmīsta Tautys noms
Daugova Jākubmīstā
Jākubmīsta tiergs
Muokslys škola
Jākubmīsta Staroveru cierkva
Jākubmīsta Svātuo Gora pravoslavu cierkva, Jākubmīsta Pravoslavu veirīšu kleštors
Jākubmīsta Svātuos Jaunivis Marejis Dzimšonys Romys Katuoļu bazneica
|
Itys rakstīņs irā napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |
| ||||||||
| ||||||||
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā»